Tuesday 22 July 2008

"Kompānija "X" panāca sava bijušā darbinieka izveidotās web lapas "X sūkā" slēgšanu. Tiesvedība tika ierosināta par neatļautu prečuzīmes "X" lietošanu, nevis par apmelošanu vai neslavas celšanu, kas nozīmētu, ka kompānijai "X" jāpierāda, ka internetā izteiktais apgalvojums ir nepatiess."

Jauki! Tas nozīmē, ka, piemēram, Lindai Leen, lai tiesiski korekti sodītu mani par apgalvojumu "Lindai ir visai plata gurnu līnija," būtu jāpierāda pretējais. Vai arī, piemēram, Aishai, lai atspēkotu "Aisha ir arodskolniece un sūkā," būtu jāpierāda, ka viņa nemācās/nav mācījusies arodskolā Ogrē, kā arī tas, ka viņa nesūkā.

Tuesday 17 June 2008

Thursday 15 May 2008

Man kauns

Jā, ir gan! Pirmkārt, par idejotiem skotiem, kuri, kā izrādās, vakar, pēc Rangers zaudētās spēles UEFA kausa finālā Sanktpēterburgas Zenit, izdemolējuši Mančestru un sadūruši vismaz vienu krievu fanu. Otrkārt, joprojām man kauns par Latvijas hokeja izlasi (izlase, dirst ej!). Visbeidzot, man kauns par ierakstu pasē: LATVIETIS. Labāk būtu igaunis! Izrādās, nepietiek viņiem ar Mono, ar Schilling festivālu (nerunājot par veikumu iepriekšējos gados). Vakar lasu un brīnos: 9.augusts, múm uzstājas Leigo ezera festivālā! Ielūkojoties kartē saprotu, ka tas ir gandrīz, gandrīz Latvijā, bet tomēr - Igaunijā...

Monday 12 May 2008

Rakakari

Dažādi bij' apstākļi, kas pēdējā laikā ne reizi vien lika aizdomāties - kas, kur un kā notiek ar Ratatat? Nu, un šodien, gluži kā izdzirdējuši manas domas, tik daudzu Latvijas mūzikas "ekspertu" mīļotais pitchforkmedia.com ņem un puslīdz pastāsta, kas, kur un kā ar šiem notiek!

Rau, 8.jūlijā tiek izdots viņu trešais albums! Nosaukumu pārlieku ilgi, pieļauju, viņi nav domājuši un, kas vieniem izliekas iztēles trūkumus, bet citiem - visai izplatīta parādība daudzu cienījamu mūziķu vidū, par albuma nosaukumu izvēlēts zīmīgais "LP3", kas reizē apzīmē gan to, ka ieraksts, visticamāk, nudien tiks presēts ne tikai kompaktidskā, bet arī vinilā, kā arī to, ka tas būs grupas trešais pilnais albums. Duets pēc ieilgušas pauzes jau ir paspējis pāris reižu uzstāties Austrālijā un Jaunzēlandē (domājams, īsi pirms/pēc albuma izdošanas viņi pietuvosies arī mums), kā arī viņnedēļ laiduši klajā mazu jociņu-spociņu - singlu "Shiller" 7" vinilā (tāpēc "mazu"), kura "B" jeb vienkārši - "otrajā" - pusē atrodams skaņdarbs "Mahalo", kurš esot pirmais singls no grupas ceturtā (tāpēc "jociņu") albuma, kurš iznāks... Velns viņu zina, kad! Par nožēlu jāatzīst, ka platīte pagaidām nav atrodama pie neviena no dīleriem, kas to gribētu piegādāt kaut vai līdz Lielbritānijai. Jānogaida. Laikam.

"LP3" skaņdarbu saraksts:
1. Shiller
2. Falcon Jab
3. Mi Viejo
4. Mirando
5. Flynn
6. Bird Priest
7. Shempi
8. Imperials
9. Dura (jā! jā gan!!!)
10. Brulee
11. Mumtaz Khan
12. Gipsy threat
13. Black heroes

Varu tikai spekulēt, ka kārtējo reizi savdabīgos un it kā asprātīgos nosaukumus ietekmējušas vietas, kurās Ratatat paspēja uzstāties savas pēdējās, plašākās Eiropas tūres ietvaros. Arī Igaunijā un Turcijā, jā!

Thursday 1 May 2008

Ej, kur neiedams, bet tur gan aizej!

Johaidī! Viens no pēdējo dienu priecīgākajiem atklājumiem - japāņu pēcrokeri Mono jūlijā uzstāsies še pat blakus, Tartu!!! Lai kādi nebūtu katra individuālie plāni vasarai, kas (varu derēt) ir lielā mērā saistīti ar ceļošanu, atpūtu brīvdabā un abu apvienošanu ar muzikālām izklaidēm, festivāls Plink Plonk garām nav laižams nekādā gadījumā! Nudien. Saskaņā ar šodienas Latvijas Bankas valūtas kursu, ieeja uz šo koncertu maksā nepilnus 9LS... Johaidī!



Kas īsti notiek pašu mājās?

* Infantīle - iepriekšējā gada fotouzņēmumi, kā arī šī gada grupu sastāvs mudina pamatoti cerēt...

* Sarkasms - grūti spriest, pirmais gads, taču programma šobrīd pavāja.

* Fonofest - joprojām neesmu sapratis šī festivāla nolūkus un koordinātes t.s. "neatkarīgo" Latvijas vasaras festivālu kartē. Nē.

* Fontaine Festival - ja drīzumā "resno galu" nepapildina kāds pievilcīgs nosaukums, nē.

* Metal Show Open Air - iespējams, interesanti. Je neko vairāk, tad dzirdēt un redzēt Cradle of Filth un Agnostic Front.

* Positivus AB Festival - tāpat kā viņgad, nē. Nekādā gadījumā, ja reiz ievadā minētais!

* Zvēra 2008 - par! Pilnīgi un noteiki, jo, par spīti trūkumiem un trūkumiņiem, iepriekšējie gadi ir iemācījuši šo festivālu par savu veidot pašam.

* Zaļumballe - pagaidām vien baumu līmenī, kas vispār kas tāds vai puslīdz tāds būs. Jādzīvo, jāskatās...

Par pārējiem, ja tādi arī ir, šobrīd ziņu nav. Nav arī vēlmes ko vairāk zināt. Ā, bet ir vēl viens pasākums pie kaimiņiem, kuru vērts pieminēt, kaut arī sakostiem zobiem, jo šie kuro reizi ņem un savā lēnīgumā un klusībā izdara tā, lai mums, latviešiem, mutes pavērtos. Proti, jūlija pirmajā nogalē - Schilling, kurā pagājušajā gadā spēlējusī Kimya Dawson vien ir ko vērta!

Wednesday 12 March 2008

Mīļo, die... Pistolīt!

* Viss zemāk rakstītais ir uzskatāms par tipisku ierakstu dienasgrāmatā, bez pretenzijas uz iekļaušanos "feļetona", "recenzija" vai "kritika" žanros.

Atrauga. Vēders pilns, bet saruna ar dzīvokļa biedreni virtuvē visai tukša. 18:47 M. nodomāja: "Bļeģ, jāsteidzas taču!" Ģērbjoties mazliet ievīdis, M. vieglā riksītī izmetās no kopmītnēm un tecēja uz autobusu pieturu. Iekāpšana, piepirsts gaiss un aizsvīduši logi uz 15 minūtēm, izkāpšana, 10 minūšu gājiens kājām, un M. bija klāt. Pirms viņa pie ieejas tika pārmeklēts slaids jaunietis ar tumsnēju ādaskrāsu. Domādams, ka tā ir obligāta procedūra, M. nostājās divu cilvēku rindā aiz imigranta. "Please, keep on moving! Don't queue," klaigā apsargs. "Labi," nodomāja M. "Lai pārmeklē teroristus, iešu pēc alus!" 18£ maksāja visi t-krekli, 3.05£ glāze alus. "Nē!" pirmajiem, "Jā (sakostiem zobiem)!" pēdējam. M. nostājās, kā pašam šķita, labā vietā zāles vidū un sāka gaidīt. Gaidīja, dzēra, gaidīja, pārnesa svaru no vienas kājas uz otru, izdzēra. Devās pēc otra alus. "Your ID, please!" palūdza bārmenis. M. izvilka autovadītāja apliecību ar stūrī atlipušu laminātu. "You must present a passport or a driver's licence!" paskaidroja bārmenis, vienlaikus ar roku rādot uz līdzīgu paziņojumu drukātā veidā sev aiz muguras. "This is a driver's licence, Latvian!" paziņoja pārsteigtais M. Bārmenis tikai nogrozīja galvu. Nē. "But this empty glass I just put in front of you, I had it! It means, I've already had a beer tonight!" tiepās M. Nē. "IBIOMAĶ!" sevī, būdams mīzals, kliedza M., dodoties pie bāra otrā zāles malā. Tur dialogs starp viņu un bārmeni izvērtās līdzīgs, bet, pa ceļam, M. jau bija noskaņojies bravūrai. "Well, if you looked closer you'd have seen Driver's licence in English!" cerībā, ka pazemos tikko nobezdējušos (baigi smakoja, baigi) bārmeni, triumfēja M. Jā! Viņam izdevās! Bārmenis, joprojām tikko nopirdies, atvainojās, ielēja alu un novēlēja "Priekā!" Tā, tagad M. varēja malkot un turpināt gaidīt. Sagaidīja. Klausījās, skatījās, svīda. Ritēja ne tikai minūtes, bet arī stundas. Beigu beigās tas kļuva par M. garāko klātienē vēroto koncertu, stāvot kājās. Mars Volta 3 stundu un pāris minūšu laikā paspēja M. gan nogarlaikot ar atsevišķu dalībnieku (bundzinieka) publisku masturbāciju pie/par/ap savu instrumentu, kurā orgasms pat vairākkārt ielilga "virs paciešamā", gan arī priecēt ar brīžiem, kad tika spēlēts un dejots, nevis gaidīts uz otra pamošanos no masturbācijas radītā transa. 23:08 uz skatuves parādījās apsardzes darbinieks, liekot grupai pārtraukt savu uzstāšanos. Nē, ne gluži pusdziesmā, bet tik un tā - visai strupi noraukt. "We must stop now. They make us stop. We had more songs to play for you tonight. Actually, we could go on for 2 more days, if we wanted. Bye. And thanks to security who did a great job tonight!" Tā atvadījās... Nē, tie bija vienīgie vārdi, kurus M. dzirdēja no skatuves visa koncerta laikā. Sasvīdis M. metās ārā no zāles, lai tuvākajā tumšajā stūrī pamīztu.

Thursday 28 February 2008

Iepirkumu saraksts.

LĒCU UN DĀRZEŅU ZUPA

* Vegāniem
Porcijas: 4
Gatavošana: 1h
Grūtības pakāpe: 1


1 sīki sakapāts sīpols
2 sīki sakapātas ķiploka daiviņas
4 ēd. k. olīveļļas
500 g zaļo lēcu
1 nomizots un rupji sakapāts tomāts
Sāls un malti melnie pipari
1 dārzeņu buljona kubiņš
1,5 l ūdens
2 kubiņos sagriezti kartupeļi
2 kubiņos sagriezti burkāni

Karstumizturīgā māla pannā uzkarsē eļļu, ieber sīpolu un ķiplokus un apcep 5 minūtes, līdz ķiploki ir blāvi zeltaini. Iemaisa lēcas un tomātu. Pieber sāli un piparus, iedrupina buljona kubiņu. Pielej ūdeni un uzvāra. Uzliek vāku un vāra 15 minūtes. Pievieno kartupeļus un burkānus un vāra 15 minūtes, līdz dārzeņi mīksti. Pasniedzas ar pitas maizi.

FILMU FESTIVĀLS

* Visēdājiem
Porcijas: 10
Gatavošana: 9 dienas
Grūtības pakāpe: ultimate


1 Bunny Chow
1 XXY
1 To Each His Own Cinema
1 Far North
1 The Last Mistress
1 Funny games
1 Four minutes (Vier Minuten)
1 Joy Division
1 Savage Grace
1 Lars and the Real Girl

Skatās muti pavēris.

Friday 8 February 2008

Izmēram ir nozīme.

Joprojām nepiekrītu tiem, kas mūsu mīļo zemīti - Latviju - sauc par "pīļu dīķi" un vieglām kājām min Dublinas trotuārus. Bet apstrīdēt faktu, ka esam mazi un maz, man mute neveras. Par to bieži pārliecinos piektdienās, kad nopērku avīzi, kuras auditorija ir miljonu desmiti. Skaidrs, ka iespējamības procents, ka šādā pūlī kas neparasts atgadīsies biežāk nekā starp 1,5 miljoniem krievu un miljonu latviešu, ir vienkārša matemātika. Lūk, turpinu ar šodienas bombu:

"Gandrīz divas desmitgades Filips Skītss modās pārguris, kaut arī bija gulējis 12 stundas. Viņš no rīta piecēlās, lai paēstu brokastis, bet pēc tam devās atpakaļ gultā, kur nogulēja līdz pat pusdienām. Ap astoņiem vakarā viņš jau lūza nost. Sieva pierunāja vīru meklēt palīdzību pie mediķiem. Liels bija visu pārsteigums, kad Filipam tika uzstāda diagnoze - viena no smagākajām miega apnoejas (piedodiet, lingvisti - latviskoju bez ilūzijām) formām, kāda konstatēta Lielbritānijā. Tas ir stāvoklis, kurā noslēdzas elpvadi. Skītss katru nakti pārstāja elpot ik pēc 40 sekundēm. Uz mirkli viņš it kā pamodās, pilnībā neatgūdams sajēgu, bet pēc tam atkal iemiga. Tā tas turpinājās visas cauras naktis..."

Šeit pārstāšu citēt. Baigi, jāatzīst. Laikā, kad mūsu tēvi barikādējās Vecrīgā, Filips sāka gulēt 12, 15 minūtes diennaktī... Bet! Visbetākais "bet" šajā stāstā ir: sievai traucēja, jā, bet tas abiem kopā netraucēja saķimerēt trīs bērnus!

Sunday 3 February 2008

"Runā jūsu pilots, Jēzus Kristus!"

"Pēc sarunas ar Dievu, sagūstīts pilots" - (aptuveni) tā 31.janvārī ziņoja laikraksts The Guardian. Reisā no Toronto uz Londonu 146 pasažierus nobaidīja viens no pilotiem, "skaļi uzrunājot Viņu". Tika veikta piespiedu nosēšanās Šenonas lidostā Īrijā, pilots ar varu, saslēgts rokudzelžos, izvilkts no kabīnes, pasažieri nogādāti drošībā. Kā stāsta viens no pasažieriem, gūstīšanā piedalījas apkalpe, kā arī viens no pasažieriem - atvaļināts kareivis (vismaz viens izrādījies vecis!). Operācija "Ķeriet trako!" norisinājusies 30 000 pēdu virs zemes, un sarunā iztraucētajam pilotam vispirms nācies (pieķēdētam pie krēsla) gaidīt atļauju veikt neparedzēto nosēšanos. Saprotams, īri ne vien laipni izturas pret viesstrādniekiem no Austrumeiropas, bet arī viesmīlīgi uzņem savā zemē tos, kuriem gaisa telpa nav piemērotākā vieta diskusijām ar Radītāju, ļaujot tās turpināt uz zemes. Kādā pagaidām nezināmā ārstēšanās iestādē Šenonas apkārtnē. Tiesa, kā ziņo liecinieki, vispirms gan pilots lamājies, bet tikai tad paziņojis, ka vēlas runāt ar Dievu.

20.martā Magoņu Miks uzspēlēs bārā "I Love You" šo un to no saviem plauktiem. Sākot no (aptuveni) 20:00. Ieeja, protams, bezmaksas.


Wednesday 23 January 2008

Es nevaru, nezinu un, galu galā, negribu.

Kaut arī pašam liekas, ka neesi pimo reizi ar pīpi uz jumta, un apmēram zini, kāds skats no jumta paveras apkārt, ir reizes, kad uz jumta salien pilns ar idiotiem un sabojā visu peisāžu.

50 eiro jeb, aptuveni, 35 lati ir summa, ko par koncertu Tallinā piedāvā vienīgais cilvēks, kurš atsaucās aicinājumam sarīkot duetam Gay Against You no Glāzgovas, Skotijas. 100 lati ir summa, ko piedāvā viens no "alternatīvās mūzikas" klubu īpašniekiem Vecrīgā. Jā, skan gandrīz trīsreiz labāk, bet bariņš citu skaitļu gandrīz vai brēc, lai tos iekļauj aprēķinā līdzīgā šim:

100LS... tik naudas piedāvā klubs, balstoties uz "koncertu apmeklētības pieredzi";
4LS... tik jāmaksā par ieeju šajā klubā, ierodoties laikā līdz 22:00;
5LS... tik jāmaksā par ieeju klubā, ierodoties pēc 22:00;
-1LS... atlaide, ja ierodies ar iepriekš izdrukātu skrejlapu;
50%... ierasta prakse klubos, piesolot honorāru māksliniekam, kas līdzvērtīgs pusei no vakarā par ieeju iekasētā.

Tātad. Rēķinot pa savam: ja 100LS ir puse no ietirgotā, tad kluba īpašnieks šajā vakarā paredz ietirgot 200LS. Pareizi? Jā, pareizi! Pieņemot, ka pilnīgi visi koncerta apmeklētāji ierodas laikā pirms 22:00 un ir apzinīgi sadrukājuši skrejlapas, 200 : 3 = 66/67 cilvēki.

Secinājumi, kas balstās uz aprēķinu (un ne tikai):
a) ja arī pieņem, ka uz koncertu ieradīsies 66 vai 67 cilvēki, ārpus aprēķina ir atstāti skaitļi, kas raksturo alkohola patēriņu pie kāda no trim kluba bāriem;
b) ja cilvēks, kluba īpašnieks būdams, turklāt, dziļi pārliecināts, ka ir viens no Latvijas (un ne tikai) pagrīdes, neatkarīgās, jaunās un citas "perspektīvās" mūzikas karoga nesējiem, balstās uz šādu aprēķinu, kad runa ir par grupu no plauktiņa "nekad klubā nespēlējušas, spēlējušas tik maz, ka saskaitīt iespējams, jo spēlē A līgā", tad kaut kas nav kārtībā. Pareizi? Tieši tā!

Nav jau tā, ka viss, ko raksta avīzēs, ir taisnība. Nav jau tā, ka labais avīzēs ir patiešām labais. Un, galu galā, par gaumi nestrīdas, bet pasmejas, tāpēc viens par otru var smieties, kamēr līki paliek. Bet. Ja reiz tu, kluba īpašnieks, pats sevi lepni dēvē par leģendāru, uzskati, ka caur tevi runā teju viss stilīgais, aktuālais un kvalitatīvais, tad kā tu vari neizlasīt un nepadomāt, ko nozīmē sajūsmas spiedzieni tādos žurnālos kā Dazed & Confused, Vice, Plan B un citos? Ibiomaķ! Un kas tev tas par metrmēru, ar kuru nomērot, tu pasaki "jā, šiem džekiem, kura remikss vienai no Klaxons dziesmām ir iekļauts jau izpārdotā singlā, kurš gatavo jau otro solo albumu uz Adaadat leibla, un kuru daudzi uzskata par centrālo figūru Skotijas electro/punk skatuvē, es maksāšu 100 latus jeb tik, cik man 66 apmeklētāji ienesīs kasē". Man liekas, es zinu, kas tu esi par džeku. Tu esi tas, kura klubā spēlē Dzelzs Vilks un Hospitāļu Iela. Un spēlēs, un spēlēs, un spēlēs...

Thursday 17 January 2008

Kāda es gan baronese?

Sveiks, es, Tu un arī Tu!
Lai arī pats uzskatu, ka tā ir tikai sagadīšanās, bet esmu atpakaļ tur, no kurienes pēdējais ieraksts šajā lapelē nācis, un pēc svētku pauzes tieši no šejienes caur pelēkām pogām un spožu ekrānu uzrunāju pats sevi. Un, varbūt, Tevi un Tevi. Starp citu, savs praktisks labums šiem ierakstiem ir. Smejies vai esi (emo), dienasgrāmatas funkcijas šī vietne pilda. Ņemot vērā, ka uz kancelejas bodi pirms, starp un pēc svētku laikā gāju vismaz reizes četras, bet sevis kāroto dienasgrāmatiņu smukos un sarkanos vākos tā arī nedabūju, aizvainots kļuvu digitāls. Ja nav, tad nav! Labāk šādi sev atgādinu par svarīgiem un nesvar
īgiem notikumiem pagātnē, nekā izliekoties uz papīra dienasgrāmatā, kas nav tā, kuru vēlējos.
Pirmkārt, viens no prieciņiem esot atpakaļ ir atgriešanās salīdzinoši spraigajā koncertu režīmā. Tie
sa, rudens solīja un arī deva krietni vairāk nekā 2008.gada janvāris, februāris un marts. Atzīmēšanas vērts ir 31.01. grupu Baroness un Kylesa koncerts. Man, tāpat kā Vinetam Veldrem un Ivaram Godmanim, ir "divas lietas", kāpēc tā. Pirmā - Baroness ieraksts "Red Album" žurnāla Revolver gada aptaujā tika atzīts par labāko 2007.gada albumu. Man, kā iepriekš šo grupu nedzirdējušam, jāatzīst, ka nav slikti, ņemot vērā to, kas ievietots viņu myspace.com profilā, kā arī ņemot vērā faktu, ka šis žanrs, ļoti iespējams, kļūs par 2008.gada rokmūzikas zīmogu. Stoner-, southern-rock, sludge, doom un kādu tik ne, ellē ratā, apzīmējumu sajaukums jau kopš viņa gada ir the next cool, bet šogad paredzu, ka izšaus tā pa īstam. Arī mūsmājās. Otra lieta ir Baroness ieraksta vāciņš, uz kuru rotājas Papaver rhoeas (uz īsu brīdi iedomājos, kā izskatītos šis attēls pārnests uz manu miesu, mugur, teiksim...).
Otris prieciņš ir, ka tieši šodien saņēmu apliecinājumu, ka ebay.com vidē orientējos. Saņēmu savu pirmo pirkumu!
Trešais nav vis prieciņš, bet gan skaudība, kas robežojas ar klusu cerību. 0.76" lai runā pašas par sevi. J
a nerunā, tad...
Ceturtais ir atkal īsts prieciņš. Filma, kuru noskatījos aizvakar. Lai arī šodien varu čivināt, ko negribu, domāju, ka četri izdzertie sidri nebija manas sajūsmas katalizators. Nē! Filma būs lieliska arī tad, kad to skatīšos otrreiz, pilnīgi skaidrā.
Piektais (pēdējais) ir uztraukums. Esmu apzagts! Uztraucos nevis dusmās un skumjās trakoju, jo nozagtā nauda, pirmkārt, nav mana, bet gan daļa bankas uzticētā kredīta. Otrkārt, birokrātija paredz un vieš cerību, ka nauda nav zudusi un pagalam. Iesniegums, izmeklēšana, 45 dienas... Tas viss var situāciju glābt. Jācer.