Es nevaru, nezinu un, galu galā, negribu.

Kaut arī pašam liekas, ka neesi pimo reizi ar pīpi uz jumta, un apmēram zini, kāds skats no jumta paveras apkārt, ir reizes, kad uz jumta salien pilns ar idiotiem un sabojā visu peisāžu.

50 eiro jeb, aptuveni, 35 lati ir summa, ko par koncertu Tallinā piedāvā vienīgais cilvēks, kurš atsaucās aicinājumam sarīkot duetam Gay Against You no Glāzgovas, Skotijas. 100 lati ir summa, ko piedāvā viens no "alternatīvās mūzikas" klubu īpašniekiem Vecrīgā. Jā, skan gandrīz trīsreiz labāk, bet bariņš citu skaitļu gandrīz vai brēc, lai tos iekļauj aprēķinā līdzīgā šim:

100LS... tik naudas piedāvā klubs, balstoties uz "koncertu apmeklētības pieredzi";

4LS... tik jāmaksā par ieeju šajā klubā, ierodoties laikā līdz 22:00;

5LS... tik jāmaksā par ieeju klubā, ierodoties pēc 22:00;

-1LS... atlaide, ja ierodies ar iepriekš izdrukātu skrejlapu;

50%... ierasta prakse klubos, piesolot honorāru māksliniekam, kas līdzvērtīgs pusei no vakarā par ieeju iekasētā.

Tātad. Rēķinot pa savam: ja 100LS ir puse no ietirgotā, tad kluba īpašnieks šajā vakarā paredz ietirgot 200LS. Pareizi? Jā, pareizi! Pieņemot, ka pilnīgi visi koncerta apmeklētāji ierodas laikā pirms 22:00 un ir apzinīgi sadrukājuši skrejlapas, 200 : 3 = 66/67 cilvēki.

Secinājumi, kas balstās uz aprēķinu (un ne tikai):

a) ja arī pieņem, ka uz koncertu ieradīsies 66 vai 67 cilvēki, ārpus aprēķina ir atstāti skaitļi, kas raksturo alkohola patēriņu pie kāda no trim kluba bāriem;

b) ja cilvēks, kluba īpašnieks būdams, turklāt, dziļi pārliecināts, ka ir viens no Latvijas (un ne tikai) pagrīdes, neatkarīgās, jaunās un citas "perspektīvās" mūzikas karoga nesējiem, balstās uz šādu aprēķinu, kad runa ir par grupu no plauktiņa "nekad klubā nespēlējušas, spēlējušas tik maz, ka saskaitīt iespējams, jo spēlē A līgā", tad kaut kas nav kārtībā. Pareizi? Tieši tā!

Nav jau tā, ka viss, ko raksta avīzēs, ir taisnība. Nav jau tā, ka labais avīzēs ir patiešām labais. Un, galu galā, par gaumi nestrīdas, bet pasmejas, tāpēc viens par otru var smieties, kamēr līki paliek. Bet. Ja reiz tu, kluba īpašnieks, pats sevi lepni dēvē par leģendāru, uzskati, ka caur tevi runā teju viss stilīgais, aktuālais un kvalitatīvais, tad kā tu vari neizlasīt un nepadomāt, ko nozīmē sajūsmas spiedzieni tādos žurnālos kā Dazed & Confused, Vice, Plan B un citos? Ibiomaķ! Un kas tev tas par metrmēru, ar kuru nomērot, tu pasaki "jā, šiem džekiem, kura remikss vienai no Klaxons dziesmām ir iekļauts jau izpārdotā singlā, kurš gatavo jau otro solo albumu uz Adaadat leibla, un kuru daudzi uzskata par centrālo figūru Skotijas electro/punk skatuvē, es maksāšu 100 latus jeb tik, cik man 66 apmeklētāji ienesīs kasē". Man liekas, es zinu, kas tu esi par džeku. Tu esi tas, kura klubā spēlē Dzelzs Vilks un Hospitāļu Iela. Un spēlēs, un spēlēs, un spēlēs...

Kāda es gan baronese?

Sveiks, es, Tu un arī Tu!
Lai arī pats uzskatu, ka tā ir tikai sagadīšanās, bet esmu atpakaļ tur, no kurienes pēdējais ieraksts šajā lapelē nācis, un pēc svētku pauzes tieši no šejienes caur pelēkām pogām un spožu ekrānu uzrunāju pats sevi. Un, varbūt, Tevi un Tevi. Starp citu, savs praktisks labums šiem ierakstiem ir. Smejies vai esi (emo), dienasgrāmatas funkcijas šī vietne pilda. Ņemot vērā, ka uz kancelejas bodi pirms, starp un pēc svētku laikā gāju vismaz reizes četras, bet sevis kāroto dienasgrāmatiņu smukos un sarkanos vākos tā arī nedabūju, aizvainots kļuvu digitāls. Ja nav, tad nav! Labāk šādi sev atgādinu par svarīgiem un nesvarīgiem notikumiem pagātnē, nekā izliekoties uz papīra dienasgrāmatā, kas nav tā, kuru vēlējos.
Pirmkārt, viens no prieciņiem esot atpakaļ ir atgriešanās salīdzinoši spraigajā koncertu režīmā. Tiesa, rudens solīja un arī deva krietni vairāk nekā 2008.gada janvāris, februāris un marts. Atzīmēšanas vērts ir 31.01. grupu Baroness un Kylesa koncerts. Man, tāpat kā Vinetam Veldrem un Ivaram Godmanim, ir "divas lietas", kāpēc tā. Pirmā - Baroness ieraksts "Red Album" žurnāla Revolver gada aptaujā tika atzīts par labāko 2007.gada albumu. Man, kā iepriekš šo grupu nedzirdējušam, jāatzīst, ka nav slikti, ņemot vērā to, kas ievietots viņu myspace.com profilā, kā arī ņemot vērā faktu, ka šis žanrs, ļoti iespējams, kļūs par 2008.gada rokmūzikas zīmogu. Stoner-, southern-rock, sludge, doom un kādu tik ne, ellē ratā, apzīmējumu sajaukums jau kopš viņa gada ir the next cool, bet šogad paredzu, ka izšaus tā pa īstam. Arī mūsmājās. Otra lieta ir Baroness ieraksta vāciņš, uz kuru rotājas Papaver rhoeas (uz īsu brīdi iedomājos, kā izskatītos šis attēls pārnests uz manu miesu, mugur, teiksim...).
Otris prieciņš ir, ka tieši šodien saņēmu apliecinājumu, ka ebay.com vidē orientējos. Saņēmu savu pirmo pirkumu!
Trešais nav vis prieciņš, bet gan skaudība, kas robežojas ar klusu cerību. 0.76" lai runā pašas par sevi. Ja nerunā, tad...
Ceturtais ir atkal īsts prieciņš. Filma, kuru noskatījos aizvakar. Lai arī šodien varu čivināt, ko negribu, domāju, ka četri izdzertie sidri nebija manas sajūsmas katalizators. Nē! Filma būs lieliska arī tad, kad to skatīšos otrreiz, pilnīgi skaidrā.
Piektais (pēdējais) ir uztraukums. Esmu apzagts! Uztraucos nevis dusmās un skumjās trakoju, jo nozagtā nauda, pirmkārt, nav mana, bet gan daļa bankas uzticētā kredīta. Otrkārt, birokrātija paredz un vieš cerību, ka nauda nav zudusi un pagalam. Iesniegums, izmeklēšana, 45 dienas... Tas viss var situāciju glābt. Jācer.