Sunday 2 December 2007

Ne es, ne Veņuška, mēs neesam vienīgie

Ne pārāk atjautīgi, taču sava burvība tajā ir. Kāri, brīžiem skaļi smejot vienam, aizgūtnēm lasīt "Maskava - Gailīši" un pašam lietot grādīgus dzērienus. Katrā ziņā saturīgāk nekā piedzerties pēc tam, kad Skotijas futbola izlase nekvalificējās Eiropas čempionātam. Šādi izdarījās daļa vai visi (huj viņu zin') Mogwai. Pa starpai gan cenšas iestāstīt, ka top jauns ieraksts. Lai paliek grāmata, lai paliek dzeršana, lai paliek postroks. Es zinu, kā turpmāk uzvesties stadionā! Lūk, trīs soļi līdz asimilācijai:

1. Iegādāties zaļi baltu šalli (jau zinu, kuru tieši; ne dārgu, bez liekas greznības);
2. Kad izskan pirmās notis, piecelties stāvus, noņemt šalli no kakla, aiz galiem to izplest sev priekšā nedaudz virs acu līmeņa;
3. (It kā ieteicams ir alkohola dvakas pavadījums, bet) Dziedāt vai vismaz izkliegt sekojošo:

When you walk through a storm hold your head up high
And don't be afraid of the dark. At the end of a storm is a golden sky And the sweet silver song of a lark. Walk on through the wind, Walk on through the rain, Tho' your dreams be tossed and blown. Walk on, walk on with hope in your heart And you'll never walk alone, You'll never, ever walk alone. Walk on, walk on with hope in your heart And you'll never walk alone, You'll never, ever walk alone.

Ir zinātniski pierādīts, ka bez šādas procesijas uz panākumu nav vērts cerēt.