Punks not dead! ... (pause) NOT!

Cepu kabaci, kad meitene no "savas valsts" (viņa zin, ka es zinu, ka viņa ir no Japānas, taču sarunās savu dzimteni spītīgi sauc par "my country" it kā es būtu amerikānis, bet viņa - latviete) ieminējās, ka šovakar, tepat, pāri sliedēm esot koncerts. "Kāds gan brīnums," nodomāju, jo pāri sliedēm atrodas SECC halle, kur liela daļa lielo koncertu notiek. Pa puspavērtu logu tik tiešām kaut kādas skaņas sāka plūst iekšā. Varēju atšķirt, ka tā ir sievietes balss, kas izkliedz kaut ko līdzīgu "How are you, Glasgow?" vai "Are you feelin' fuckin' alright tonight?" Uz brīdi piemirsu par koncertu, apēdu kabaci, izgāju uzpīpēt un atkal atcerējos. Iegāju atpakaļ istabā, palasīju žurnālu. Aizmirsu. Nē, tomēr atcerējos. Un šoreiz jau pietiekami ziņkārīgs biju, lai paskatītos www.kasturvarētubūt.com. Jobanij rod! Sex Pistols! Kas to būtu domājis?! "Bet..." nodomāju. Pirmkārt, tikko žurnālā biju lasījis rakstu par to, kāds pautu rausis ir Malkolms Maklarens. Otrkārt, biļete maksā 35£ (vot, panki!). Treškārt... Nu, ko es tur. Pasākumā, kurā 50 gadus un vecākiem tiek atgriezta ilūzija par 70.gadiem? Dodiet viņiem vairāk Viagras, lai tie paspēj izkniebties pirms nomirst, nevis mēģiniet par bargu naudu pārdot aizgājušo jaunību un pankus, no kuriem viens jau sen miris!