Lai arī pats uzskatu, ka tā ir tikai sagadīšanās, bet esmu atpakaļ tur, no kurienes pēdējais ieraksts šajā lapelē nācis, un pēc svētku pauzes tieši no šejienes caur pelēkām pogām un spožu ekrānu uzrunāju pats sevi. Un, varbūt, Tevi un Tevi. Starp citu, savs praktisks labums šiem ierakstiem ir. Smejies vai esi (emo), dienasgrāmatas funkcijas šī vietne pilda. Ņemot vērā, ka uz kancelejas bodi pirms, starp un pēc svētku laikā gāju vismaz reizes četras, bet sevis kāroto dienasgrāmatiņu smukos un sarkanos vākos tā arī nedabūju, aizvainots kļuvu digitāls. Ja nav, tad nav! Labāk šādi sev atgādinu par svarīgiem un nesvarīgiem notikumiem pagātnē, nekā izliekoties uz papīra dienasgrāmatā, kas nav tā, kuru vēlējos.
Pirmkārt, viens no prieciņiem esot atpakaļ ir atgriešanās salīdzinoši spraigajā koncertu režīmā. Tiesa, rudens solīja un arī deva krietni vairāk nekā 2008.gada janvāris, februāris un marts. Atzīmēšanas vērts ir 31.01. grupu Baroness un Kylesa koncerts. Man, tāpat kā Vinetam Veldrem un Ivaram Godmanim, ir "divas lietas", kāpēc tā. Pirmā - Baroness ieraksts "Red Album" žurnāla Revolver gada aptaujā tika atzīts par labāko 2007.gada albumu. Man, kā iepriekš šo grupu nedzirdējušam, jāatzīst, ka nav slikti, ņemot vērā to, kas ievietots viņu myspace.com profilā, kā arī ņemot vērā faktu, ka šis žanrs, ļoti iespējams, kļūs par 2008.gada rokmūzikas zīmogu. Stoner-, southern-rock, sludge, doom un kādu tik ne, ellē ratā, apzīmējumu sajaukums jau kopš viņa gada ir the next cool, bet šogad paredzu, ka izšaus tā pa īstam. Arī mūsmājās. Otra lieta ir Baroness ieraksta vāciņš, uz kuru rotājas Papaver rhoeas (uz īsu brīdi iedomājos, kā izskatītos šis attēls pārnests uz manu miesu, mugur, teiksim...).
Otris prieciņš ir, ka tieši šodien saņēmu apliecinājumu, ka ebay.com vidē orientējos. Saņēmu savu pirmo pirkumu!
Trešais nav vis prieciņš, bet gan skaudība, kas robežojas ar klusu cerību. 0.76" lai runā pašas par sevi. Ja nerunā, tad...
Ceturtais ir atkal īsts prieciņš. Filma, kuru noskatījos aizvakar. Lai arī šodien varu čivināt, ko negribu, domāju, ka četri izdzertie sidri nebija manas sajūsmas katalizators. Nē! Filma būs lieliska arī tad, kad to skatīšos otrreiz, pilnīgi skaidrā.
Piektais (pēdējais) ir uztraukums. Esmu apzagts! Uztraucos nevis dusmās un skumjās trakoju, jo nozagtā nauda, pirmkārt, nav mana, bet gan daļa bankas uzticētā kredīta. Otrkārt, birokrātija paredz un vieš cerību, ka nauda nav zudusi un pagalam. Iesniegums, izmeklēšana, 45 dienas... Tas viss var situāciju glābt. Jācer.
No comments:
Post a Comment